Drons – arī lauksaimnieka un mežziņa palīgs

Bezpilota tālvadības lidaparātI, kvadrokopteri jeb droni mūsdienās jau kļūst par ierastu lietu un to izmantošana piedzīvo lielu izaugsmi. Tie tiek izmantoti ne vien militārām vajadzībām, kravu pārvadājumiem un zinātniskai izpētei, bet arī civiliem mērķiem. Biežāk tie sastopami izklaides industrijā, objektu apsekošanā un būvniecībā, tomēr tie plaši pielietojami arī lauku un mežu īpašniekiem piederošo platību apsaimniekošanā.

Kā darbojas drons?

Droni atšķiras ar izmēru, motora jaudu, darbības rādiusu, baterijas kapacitāti, daži no tiem ir aprīkoti ar kameru. Pēdējie tiek izmantoti galvenokārt filmēšanai un videonovērošanai no gaisa. Tos iespējams izmantot arī, lai vērotu dzīvniekus, tos netraucējot. Droni atšķiras arī ar pacelšanas un lidojuma ātrumu, vadības tipu, piemēram, Wi-Fi, Bluetooth, daži droni ir aprīkoti ar GPS. Dronam ir ārkārtīgi liela manevrēšanas spēja lidojuma laikā. Tā lidojuma ilgumu un tālumu nosaka gan lidojuma vieta, gan redzamība tā laikā. Ņemot vērā šo ierīču plašo klāstu, katram iespējams izvēlēties funkcionāli un finansiāli piemērotāko modeli.

Lai kādas būtu kāda konkrēta modeļa nianses, visu šo bezpilota lidaparātu uzbūve un darbības principi ir vienādi. Ierīces raidītājs ļauj kontrolēt dronu no attāluma, uztvērējs ir elektriska ierīce ar antenu, kas uztver nosūtīto signālu un nosūta to vadības datoram. kas, savukārt, nodrošina drona vadību. Saņemto signālu dators pārraida ātruma kontrolieriem, lai ietekmētu spriegumu elektromotoros, kas darbina propellerus un tādā veidā ietekmētu to griešanās ātrumu. Ātruma kontrolieris ir savienots ar atkārtoti uzlādējamu litija jonu bateriju, kas ir drona strāvas avots.

Atkarībā no pielietojuma mērķa, droni mēdz būt ļoti dažādu izmēru. Mazākie ir nano un mini droni – no bites izmēra līdz 50 cm lieliem aparātiem. To vieglā manevrēšana un spēja iekļūt grūti pieejamās vietās ir galvenie iemesli, kādēļ tie tiek izmantoti arī militāriem mērķiem, tomēr ir arī modeļi, kas pieejami ierindas patērētājiem. Par maziem dronus uzskata, ja to izmērs nepārsniedz 2 m. Šis ir patērētāju iecienītākais un pieejamākais drona veids. To uztveramība ir līdz 5 km un gaisā tas var pavadīt 20–40 minūtes. Vidēja izmēra droni ar spārnu platumu līdz 10 m spēj pārvadāt līdz 2 cnt smagas kravas pat 50 km attālumā.

Lielo dronu vadīšanai jau nepieciešamas atļaujas un tiesības un tie jau tiek uzskaitīti lidmašīnu grupā. Pagaidām tie tiek izmantoti galvenokārt militāros uzdevumos, kuros cilvēkiem pastāv pārāk liels risks. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka nākotnē šādi aparāti pilnībā aizvietos pilotu vadītas lidmašīnas.

Drons kā lauksaimnieka tehnika

Lauksaimniecībā izmantojamo dronu tehnoloģijas ir plašas, taču jārēķinās, ka tie arī nav lēti, tādēļ pagaidām tos izmanto galvenokārt lielie un turīgie zemnieki lauksaimnieciski attīstītās valstīs. Starp pionieriem ir arī lauksaimnieki, kuri darbojas šauri specializētās jomās vai grūti pieejamās vietās ar sarežģītu reljefu. Lai gan pagaidām nav apkopota informācija par to, vai arī Latvijas zemnieki sākuši izmantot dronu iespējas, jācer, ka visai drīz progresīvu un uz attīstību orientētu lauksaimnieku šķūņos un garāžās droni ieņems vietu blakus citai lauksaimniecības tehnikai.

Ar mērniecību saistītu uzdevumu dronus izmanto jau vairākus gadus, taču saimnieki šāda veida darbu veikšanai parasti izmanto mērnieku pakalpojumus. Ar dronu palīdzību iespējams precizēt lauku robežas un aprēķināt to platības.

Zemniekiem, kuri apsaimnieko lielus lauku masīvus, ļoti noderīga var būt dronu izmantošana esošās situācijas novērtēšanā un darbu plānošanā. Nenoliedzami, ka šajā gadījumā tieši laika resurss ir visdārgākais. Lai apbraukātu simtiem hektāru sējumu un novērtētu to stāvokli, nepieciešams laiks, degviela, resursi. Ar dronu no gaisa iespējams ātri un efektīvi novērtēt sējumu stāvokli. Ar kameras palīdzību no gaisa iespējams izdarīt foto uzņēmumus, kurus apstrādā ar atbilstošu datorprogrammu palīdzību.

Ar tiem iespējams veikt kultūraugu monitoringu augšanas periodā, novērtēt lauku stāvokli, apzināt krusas nodarītos zaudējumus, slāpekļa nodrošinājumu, kā arī meliorācijas sistēmu novietojumu. Izmantojot dronus, iespējams iegūt augstas izšķirtspējas ortofotokartes, biomasu kartes (NDVI indekss), augu neviendabīguma kartes, slāpekļa nodrošinājuma kartes.

Tātad kopumā saimnieks var iegūt informāciju par mitruma līmeni, slimībām, ražas gatavības pakāpi, pārmēslotību vai mēslojuma trūkumu un citiem rādītājiem dažādās lauka daļās. Šāda informācija var palīdzēt piemērotā laikā veikt lauku mēslošanu, sākt ražas novākšanu un citus darbus.

Vēl viens virziens, kurā aizvien biežāk tiek izmantoti bezpilota lidaparāti, ir lauku mēslošana, miglošana vai laistīšana no gaisa. Salīdzinot ar helikopteriem, droni šādus darbus veic precīzāk un to izmantošana ir aptuveni divas reizes lētāka nekā gaisa tehnikai. Savukārt, salīdzinot ar traktortehniku, to galvenās priekšrocības ir ātrums un lauku neizbraukāšana. Dronu priekšrocības attiecībā pret cilvēku roku darbu ir ātrums – salīdzinot ar roku darbu, drons mēslošanu veic aptuveni 50 reizes ātrāk, spēja savu darbu paveikt bez kļūdām, turklāt drons, atšķirībā no cilvēka vai zemes tehnikas, neizmīda augu saknes. Bez tam, dronu izmantošana sniedz garantiju, ka personāls negūs traumas saindējoties mēslošanas vai miglošanas darbu laikā.

Dronam vieta arī mežā

Iepriekš raksturotās dronu priekšrocības ērti izmantojamas arī mežsaimniecībā. Tie ļauj ievērojami samazināt apsekošanai nepieciešamo laiku un efektīvi pārraudzīt plašus meža apgabalus – kā aug jaunaudze, kā veikta mežizstrāde, kādus postījumus nodarījis vējš vai bebrs, kādā stāvoklī ir meliorācijas trases. Ar tiem viegli apsekot arī ugunsdzēsības torņus, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Droni ne vien maksā ievērojami lētāk nekā lidmašīnas, bet arī no birokrātijas viedokļa tiem nav nepieciešama lidojuma laika un paršruta saskaņošana.

Bez tam tie var glābt mežus un to iemītniekus, – ar to palīdzību iespējams ātri atklāt radušos ugunsgrēkus sausajās sezonās, viegli konstatēt nelegālu koku izciršanu un arī pieķert malumedniekus. Tā kā šie lidaparāti pārvietojas klusi, likumpārkāpējam grūti savlaicīgi pamanīt to klātbūtni, savukārt veiktais videoieraksts var vēlāk kalpot kā pierādījums nelegālajām darbībām.

Izmantojot dronus kā lāzerskanēšanas ierīču nesējus, iespējams iegūt precīzus datus par karjeru atlikumu, ļaujot pārliecināties, cik kubikmetru materiāla izvests, kā arī šķeldas krautuvju uzskaitē.

Droni varētu būt interesanti arī savvaļas dzīvnieku pētniekiem un ornitologiem, jo spēj palīdzēt veikt novērojumus, netraucējot pētāmos faunas pārstāvjus.