Kā lauksaimniekiem veicās 2019. gadā

Pēc 2018. gadā piedzīvotā ilgstošā sausuma perioda un tam sekojošajiem zemajiem ražas rādītājiem, 2019. gads Latvijas lauksaimniecībā iezīmējies ar vairākiem patīkamiem rekordiem. Graudu kopraža šajā gadā bija 3,2 miljoni tonnu, kas ir 1,5 reizes lielāka par iepriekšējo periodu, kad tā sastādīja 1,1 miljonu tonnu. Graudugu ražība pagājušajā gadā sasniedza 4,2 centnerus no hektāra, kas ir otra lielākā graudaugu ražība, – par to prāvāka bija tikai 2015. gadā, kad tā sastādīja 44,9 centnerus no hektāra.

2019. gadā Latvijā lielākā graudu raža

Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 miljoni tonnu, kas ir lielākais kopievākums Latvijas vēsturē, bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7 centneri. Savukārt ziemas kviešu kopraža bijusi 2,0 milj. tonnu jeb 62,0 % no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centneru. Ražības rādītāji ir otrie lielākie Latvijas vēsturē, tos pārspēj vienīgi 2015. gada raža – attiecīgi 53,5 un 55,3 centneri no hektāra.

Rapša sēklu vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā raža palielinājās par 176,0 tūkstošiem tonnu jeb 76,7%.

Kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6 %, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra.

Laika apstākļi pagājušajā gadā labvēlīgi ietekmējuši arī dārzeņu audzēšanu. Kopumā pērn izaudzēti 172,9 tūkstoši tonnu dārzeņu, tai skaitā siltumnīcās izaudzētie, kas ir par 33,8 tūkstošiem tonnu jeb 24,3 % vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums – no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēti 11,2 tūkstoši tonnu dārzeņu.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

Pieaug graudaugu sējumu platības

Kopējos rādītājus pozitīvi ietekmējuši ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums – ar graudaugiem tika apsēti 742,3 tūkst. hektāru, kas ir par 51,4 tūkstošiem hektāru jeb 7,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecības vēsturē. Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā no 35,4 % 2018. gadā līdz 58,8 % 2019. gadā (2015. gadā – 50,4 %).

Lauksaimniecības kultūru sējumu platības (tūkstošos hektāru)

Pērnajā gadā pieaugusi arī rapša sējumu platība, sasniedzot 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar 2019. gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāriem jeb 13,4 % vairāk. Arī šis ir rekords – Latvijas lauksaimniecības vēsturē lielākā rapša sējumu platība. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1 %, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru. Kartupeļu stādījumu platība 2019. gadā pieauga tikai nedaudz – par 0,1 tūkstošiem hektāru jeb 0,7 %.

Graudaugu eksportam – kāpums

Arī graudaugu un to produktu eksports pagājušajā gadā ievērojami pieauga, sasniedzot 2,8 miljonus tonnu eksportpreces 518 miljonu eiro vērtībā. No visiem graudaugu produktiem lielākais eksporta īpatsvars – 82 % bija kviešiem un kviešu un rudzu maisījumam – 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā. Lielākās graudaugu produktu eksportētājvalstis 2019. gadā bija Saūda Arābija, Nigērija un Turcija.

Kā attīstījusies lopkopība

2019. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 395,3 tūkstošus liellopu, kas ir saglabājies 2018. gada līmenī. Pagājušajā gadā palielinājies cūku un mājputnu skaits, taču samazinājies slaucamo govju, aitu, kazu un zirgu daudzums. Aplūkojot dzīvnieku skaitu plašākā laika posmā, jāsecina, ka pēdējo simts gadu laikā lauksaimniecības dzīvnieku skaits ir ievērojami sarucis, – liellopu skaits samazinājies gandrīz divkārtīgi, bet zirgu skaits – vairāk nekā četras reizes. Savukārt kopš 1980. gada vērojams būtisks cūku un liellopu skaita samazinājums.

Lopkopības produkcijas ražošana

2019. gadā Latvijā saražots 94,0 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 2,7 tūkstošiem tonnu jeb 3,0 % vairāk nekā 2018. gadā. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams putnu un cūku gaļas ražošanai, attiecīgi par 6,3 % un 4,7 %. Savukārt liellopu gaļas ražošana samazinājusies par 7,3 %.2019. gadā iegūts 981,4 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 1,5 tūkstošiem tonnu jeb 0,2 % mazāk nekā 2018. gadā. Lai gan vidējais piena izslaukums no vienas slaucamās govs pieauga par 277 kg jeb par 4,2 %, sasniedzot 6 891 kilogramus gadā, kopējo iegūtā piena apjoma kritumu ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 4,2 %.

Cenu izmaiņas 2019. gadā

2019. gadā kopumā tika iepirkti 2,4 miljoni tonnu graudu – par 699,2 tūkstošiem tonnu jeb 40,1 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču graudu vidējā iepirkuma cena samazinājās par 7,3 % – no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā. 81,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā – 80,9 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0 % 2018. gadā līdz 82,9 % 2019. gadā.

Savukārt gaļas vidējā iepirkuma cena pagājušajā gadā palielinājās par 8,1 % – no 1458 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 1577 eiro par tonnu 2019. gadā. Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija cūkgaļai – par 18,4 %, sasniedzot 1609 eiro par tonnu, turpretī iepirkuma cena samazinājās liellopa gaļai – par 1,5 % līdz 1 911 eiro par tonnu un aitas gaļai – par 4,2 % līdz 3 299 eiro par tonnu.

Piena vidējā iepirkuma cena palielinājās par 3,6 % – no 283 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 294 eiro 2019. gadā.