Kas var pieteikties uz mantojumu?

Kas var pieteikties uz mantojumu?

Lai gan vairumam ir skaidrs, ka mantojumam var pieteikties tikai radinieki, tomēr neskaidrības rodas, kad kāds no tiešajiem mantiniekiem neliekas par mantojumu ne zinis, savukārt attālāks radinieks saistības labprāt pārņemtu. Šajā rakstā lasiet par to, kā notiek pieteikšanās mantojumam likuma kārtībā, ja nav atstāts mantojuma līgums vai testaments.

Ik gadu zvērināti notāri uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Kā liecina zvērinātu notāru gūtā pieredze, cilvēki kļūdās, domājot, ka mantojuma lieta ir uzsākama tikai pēc tam, kad saņemts notāra uzaicinājums. Tāpat maldīgi tiek uzskatīts, ka, dzīvojot īpašumā, kurš palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķiroša nozīme, taču ilgstoši neuzsākta vai līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarību, atstājot viņus bez mantotā īpašuma, brīdina notāri.

Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji – mantiniekiem ir pienākums pašiem doties pie notāra un rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus.

Mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi.Līdz ar to, lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, iesniegums notāram jāiesniedz nevilcinoties. Tas tāpēc, ka mantojuma lietu var pasteigties nokārtot kāds attālāks mantinieks. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs.

Kas var griezties pie notāra?

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Civillikuma 404. pantā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras:

  1. šķiras mantinieki ir meita, dēls, mazmeita, mazdēls;
  2. šķiras mantinieki ir māte, tēvs, brālis, māsa, māsas/brāļa bērni;
  3. šķiras mantinieki ir pusbrālis, pusmāsa, viņu bērni;
  4. šķiras mantinieki ir vecāmāte, vecaistēvs, brālēns, māsīca un pārējie radinieki.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.

Kāpēc mantinieki nepiesakās mantojumam?

Iemesli, protams, var būt dažādi. Vieni no populārākajiem ir gadījumi, kad mantojums ir apgrūtināts ar parādiem un mantinieki ir palaiduši garām 2 mēnešu inventāra tiesības izmantošanas termiņu.

Tāpat mantinieki mēdz uzskatīt – ja viņi jau dzīvo īpašumā, kas palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķirošas nozīmes.

Pamatā to varētu definēt kā likumu nezināšanu un vienlaicīgi arī vieglprātīgu paļāvību, ka viss jau tāpat būs labi. Līdz ar to ikvienam vajadzētu vērsties pie zvērināta notāra, lai saņemtu konsultāciju, kas konkrētajā situācijā būtu darāms.

Cik ilgā laikā jāpiesakās uz mantojumu?

Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi. Mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu:

Ja laikā, kad aicina mantot, mantojums atrodas aicinātā faktiskā valdījumā (piemēram, viņš dzīvo šajā īpašumā un to apsaimnieko) vai ja šādu valdījumu iegūst vēlāk un ja līdz norādīto termiņu beigām nedod par mantojuma pieņemšanu noteiktu atsauksmi, tad atzīst, ka viņš to ir pieņēmis. Bet, ja mantot aicinātais, kura faktiskā valdījumā mantojums neatrodas, palaiž garām nolikto termiņu, noteikti neizsakot savu gribu, tad atzīst, ka viņš mantojumu atraidījis.

Ministru kabineta Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu nosaka – gadījumā ja mantinieks mantošanas iesniegumā norādījis, ka pieņēmis mantojumu faktiskā valdījumā, zvērināts notārs mantošanas iesniegumu pieņem arī pēc Civillikuma 693. pantā noteiktā likumiskā termiņa beigām.

Ja mantinieki ir uzaicināti, bet nav ieradušies izteikt savu gribu un beidzies izsludinātais vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs izsniedz mantojuma apliecību mantiniekiem, kas iesnieguši mantojuma iesniegumu. Turpmākie strīdi starp mantiniekiem jārisina tiesā, ceļot mantojuma prasību. Jāatceras, ka šāda prasība noilgst piecu gadu laikā. Tātad, ja kāds no mantiniekiem kārtojis mantojuma lietu savlaicīgi, bijis notāra uzaicinājums citiem mantiniekiem pieteikties uz mantojumu noteiktā termiņā un šis termiņš nokavēts, kā arī citam mantiniekam izdota mantojuma apliecība, nāksies par savu daļu pacīnīties tiesā.

Ja mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un konstatē, ka manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416. pantu tad pieder valstij.

Ja mantojumam vēlas pieteikties zemākas šķiras mantinieks

Kā rīkoties, ja, piemēram, mantinieka dēls neliekas par mantojumu ne zinis, vai uz mantojumu var pieteikties, mantojuma atstājēja brāļameita vai cits attālāks radinieks? Šādā gadījumā brāļameita vai cits radinieks var pieteikties uz mantojumu pirmais, tomēr jāņem vērā vairāki aspekti.

Pirmkārt, mantošanas iesniegumā iesniedzējam (konkrētajā gadījumā mantojuma atstājēja brāļameitai) būs jānorāda notāram ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem, tostarp vārds, uzvārds, adrese.

Tātad mantojuma atstājēja brāļameitas pienākums ir notāram sniegt ziņas un visu informāciju par pārējiem mantiniekiem. Zvērināts notārs apliecinās mantošanas iesniegumu un vienlaicīgi brīdinās iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu zvērinātam notāram. Līdz ar to notārs būs informēts arī par citiem mantiniekiem.

Pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas notārs izsludinās mantojuma atklāšanos un aicinās pieteikties uzaicinājuma termiņā iespējamos mantiniekus un ieinteresētās personas, tāpat arī notārs rakstiski par mantojuma atklāšanos un sludinājuma saturu paziņos viņam zināmajiem mantiniekiem, ieinteresētajām personām.

Ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši.

Mantiniekiem būs jāizdara sava izvēle pieņemt vai atraidīt mantojumu, jo apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.

Mantošanas iesniegums nenozīmē automātisku apstiprināšanu

Beidzoties mantojuma pieņemšanas termiņam, notārs pēc mantinieka pieprasījuma noteiks dienu, kad tiks izsniegta mantojuma apliecība, un mantojuma tiesībās tiks apstiprināti tie mantinieki, kuri noteiktajā termiņā būs izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības.

Līdz ar to mantojuma atstājēja brāļameita var izrādīt iniciatīvu, lai tiktu izsludināta mantojuma atklāšanās, tomēr mantošanas iesnieguma iesniegšana automātiski nenozīmē arī apstiprināšanu par mantinieku – ja būs pieteikušies augstākas šķiras mantinieki, mantojumu saņems viņi.

Mantošanas procesā mantiniekam pašam ir jāizrāda interese un iniciatīva, neskatoties uz to, kādas šķiras mantinieks attiecībā pret mantojuma atstājēju viņš ir. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ļoti svarīgi ir sniegt notāram ziņas par visiem pārējiem zināmajiem mantiniekiem, tātad – nenoklusēt nevienu faktu. Lielākajā daļā gadījumu, kad mantojuma atklāšanās izsludināta, pamatojoties uz zemākas šķiras mantinieka iesniegumu, augstākas šķiras mantinieks izrāda savu interesi mantojuma lietas turpmākā kārtošanā un izdara savu izvēli attiecībā par pieņemšanu vai atraidīšanu.

Kā uzzināt, ka mantojums atklājies?

Parasti radinieki ir informēti par tuvinieka nāvi, jo rūpējas viens par otru un atrodas savstarpējā kontaktā. Taču bieži mēdz būt arī citādi – par tuvinieka nāvi un atstāto mantojumu uzzina no draugiem vai kaimiņiem, vai arī Mantojumu reģistrā, kuru izveidojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Informāciju var iegūt arī no oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī”.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Lai sāktu mantojuma lietu, mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantojums nesastāv tikai no nekustamā īpašuma.

Tāpat nepieciešamas ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja tādi nav zināmi, to noskaidrošanu var uzticēt notāram. Notāram ir pieejami valsts reģistri. Savukārt sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus.

Ar kādiem izdevumiem jārēķinās?

Piemēram, personai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā, savukārt personai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, – 0,5%. Ja personai mantojums ir novēlēts testamentā, jāmaksā 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.

Ja mantojuma sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, jāņem vērā, ka visi izdevumi dalās trīs daļās: