Kompleksa mājas siltināšana

Lai mājokļa siltināšana sniegtu vislielāko atdevi, uz to jāskatās kā uz kompleksu pasākumu. Pirms sākt darbus, nepieciešams izvērtēt, tieši kas būtu darāms.

Lai izvērtētu esošo situāciju, vispirms nepieciešams noteikt zonas, kurās ēkai ir siltuma zudumi, jo, iespējams, visas ēkas siltināšana nebūt nav nepieciešama. Vairumā gadījumu lielākos siltuma zudumus rada nekvalitatīvi, novecojuši logi un jumts. Tomēr jārēķinās, ka tos var radīt arī nepietiekami biezas vai slikti siltinātas sienas un pamati, kā arī ēkas konstrukciju savienojumu vietas, kurās starp atsevišķiem elementiem nav ievērota pareiza montāžas tehnoloģija.

Mērījumus ar termokameras palīdzību var veikt katrs pats aukstā laikā, kad telpas un āra gaisa temperatūras starpība ir vismaz 10 °C un ir uzsākta apkure. Savukārt, lai iegūtu profesionālu skaidrojumu mērījumu rādījumiem un saņemtu profesionālu konsultāciju, ieteicams uzaicināt kvalificētu būvinženieri. Tas palīdzēs izvēlēties optimālo risinājumu un samazināt izmaksas darbu gaitā.

Izvēloties siltumizolāciju, jāņem vērā gan finansiālās iespējas, gan materiālu īpašības. Tiem jābūt ar zemu siltumvadītspēju, mitrumizturīgiem, ugunsnoturīgiem un ilgmūžīgiem.

Viss sākas no pamatiem

Tāpat kā mājas būvniecība, arī siltināšana sākama ar pamatiem. To dara no ārpuses, vienlaikus parūpējoties arī par hidroizolāciju. Pamatus norok līdz apakšai, notīra, uzklāj hidroizolācijas materiālu un tad piestiprina siltinājumu. Tam visbiežāk izmanto ekstrudēto polistirolu, kas ir viegls, nekaitīgs, nepelē, nepūst un nepievilina kukaiņus.

Siltināšanai izmanto 5 cm biezas loksnes divos slāņos perpendikulāri vienu otrai, izmantojot līmi, kas nesatur organiskus šķīdinātājus vai karstās mastikas. Stiprināšanai var izmantot bitumena mastiku uz ūdens bāzes, ko lieto pamatu gruntēšanai. Spraugas starp plāksnēm aizpilda ar montāžas putām un apstrādā ar piemērotu bitumena mastiku, lai materiālā neiekļūtu ūdens. Otro siltinājuma kārtu liek, nobīdot to attiecībā pret pirmo, lai veidotos aukstuma tiltiņi. Materiāla daļai, kas atrodas virs zemes, veic apdari, parasti – uzklājot apmetumu.

Siltai grīdai

Nākamais solis ir telpas zem pirmā stāva grīdas siltināšana. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja zem tās ir neapkurināms pagrabs. Šim nolūkam var izmantot gan beramus, gan lokšņveida materiālus, piemēram, ekovati vai smalku keramzītu, kur nemēdz iemājot grauzēji.

Ar ortoborskābi apstrādātai ekovatei ir antiseptiskas īpašības, tā nepel, nesadalās un ir ugunsdroša. Tā kā šis materiāls ir cilvēkam nekaitīgs, to var izmantot arī iekštelpu siltināšanai. Savukārt ar keramzītu parasti mēdz siltināt pagrabus, bēniņu telpas, starpstāvu pārsegumu, piepildīt tukšumus zem grīdas seguma.

Sienas siltina, nezaudējot platību

Lai siltināšanas rezultātā netiktu zaudēta dzīvojamā platība, ēkas parasti siltina no ārpuses. Siltinājumam var izvēlēties putupolistirolu, poliuretāna putas, minerālvati vai fibrolīta plāksnes. Siltinājuma biezums atkarīgs gan no izvēlētā materiāla, gan no sienu konstrukcijas, tādēļ šeit būtu nepieciešams speciālista padoms.

Visiem siltināšanai izmantojamajiem kokmateriāliem jābūt apstrādātiem ar antiseptiskiem līdzekļiem.

Izvēloties minerālvati, piemēram, koka ēkai, pie sienas no ārpuses stiprina latojumu – tam jābūt tikpat biezam, cik bieza būs siltinājuma kārta. Starp latām ievieto vismaz 10 cm biezu minerālvates slāni, to liekot cieši pie sienas, neatstājot gaisa spraugu. Lai lokšņu vate ar laiku nenoslīdētu, tās apakšējo daļu balsta uz perforēta metāla profila. Tad to pārklāj ar kondensāta plēvi un piestiprina apdares dēļus. Lai apakšdaļai nepiekļūtu mitrums, pēc apdares dēļu montāžas gar apakšmalu piestiprina lāseni.

Pie mūra ārsienas var stiprināt putupolistirola loksnes, ko vēlāk apmet ar dekoratīvu apmetumu. Jāņem gan vērā, ka tas ir neelpojošs, viegli degošs un nebūt ne ekoloģisks materiāls.

Sienu siltināšanai var izmantot arī ekoloģiskās fibrolīta plāksnes, tomēr šim materiālam ir ievērojami augstāka siltumvadītspēja, tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo siltumnoturību, to nāksies klāt divreiz biezākā slānī nekā putupolistirolu.

Siltums līdz pat skurstenim

Ja virs bēniņiem ir aukstais jumts bez atsevišķa siltumizolācijas slāņa un telpa nav apdzīvojama, svarīgi nosiltināt istabas griestus, caur kuriem no telpām aizplūst 25–40% siltuma.

Par optimāliem bēniņu siltināšanai uzskata keramzīta oļus ar diametru no 4 līdz 10 mm. Tie nerada putekļus un visu ekspluatācijas laiku saglabā savas īpašības.

Parasti bēniņu siltināšanai izmanto ruļļos vai plāksnēs pieejamo minerālvati (akmens vai stikla vati) vai ekovati.

Izvēloties minerālvati, jāpiesargās, lai materiāla šķiedras daļiņas nenonāktu iekštelpās, jo tās var izraisīt ādas un elpceļu kairinājumu. Šis materiāls nav ieteicams, ja laiku pa laikam bēniņus paredzēts apmeklēt.

Siltināšanai var izmantot arī ekovati vai poliuretāna putas, kuras veido hermētisku vienlaidu segumu, taču to ieklāšanai būs nepieciešans speciāls aprīkojums. Putas mēdz izmantot vietās, kur ir salīdzinoši bargi klimatiskie apstākļi. Siltumizolācijas īpašības saglabājas arī, ja apkārtējā vidē ir augsts mitruma līmenis. Izmantojot putas, nav nepieciešams ieklāt papildu materiālus ūdens un tvaiku izolācijai.

Pirms darbu uzsākšanas aprēķina vēlamo siltinājuma slāņa biezumu, kas atkarīgs no izmantotā materiāla, konkrētās ēkas izmantošanas mērķa un klimata.

Siltinot bēniņus, vispirms izvāc veco, savu laiku nokalpojušo siltinājumu un nepieciešamības gadījumā atjauno nesošās konstrukcijas.

Virs melnajiem griestiem ieklāj tvaika izolācijas materiālu, kas neļaus mitrumam samērcēt siltumizolācijas materiālus. Tvaika izolāciju lieto no abām pusēm, lai izvairītos no kondensāta veidošanās siltumizolācijas slānī.

Ieklājot minerālvati, loksnes jāpiegriež precīzi un jāievieto starp sijām tā, lai vate blīvi piegultu tvaika izolācijai, neizliektos, nebūtu saspiesta un nepaliktu spraugas. Ja plānotais siltumizolācijas materiāla biezums ir lielāks par siju augstumu, siju augstumu pieaudzē līdz vēlamajam.

Siltumizolācijas slāni pārklāj ar hidroizolācijas plēvi. Virs sijām piestiprina nelielas brusas ventilācijas nodrošināšanai un tad veido bēniņu grīdu. Noslēgumā jāparūpējas par labu ventilāciju bēniņu telpā un tad var sākt dzīvi siltā mājoklī!