Latvijas iedzīvotāji par finansēm un kredītiem

2019. gada nogalē pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju viedokli par finanšu uzkrājumiem, kā arī banku un nebanku kredītdevējiem. Visā Latvijas teritorijā tika aptaujāti aptuveni 1000 respondenti – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta par aizdevumiem, kas izsniegti pēdējo trīs gadu laikā, tādēļ parāda nevis vispārējo situāciju valstī, bet gan pēdējo gadu tendences.

Esam apkopojuši pētījumā uzrādītos dažus datus mazliet savādākā griezumā. Varbūt mazliet sausi fakti, taču tie atspoguļo mūsu finanšu situāciju, paradumus un domāšanas veidu.

Iedzīvotāju ienākumi un finanšu pārvaldība

Aptauja parādījusi, ka šobrīd aptuveni 70% iedzīvotāju ienākumu apmērs ir nemainīgs, pie kam mainīgs tas ir lielākoties vīriešiem, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un ārpus Rīgas dzīvojošajiem.

Mazliet vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku apgalvo, ka viņiem nav problēmu sabalansēt savu ienākumu un izdevumu līmeni, tomēr 40% atzīst, ka to paveikt ir grūti. Protams, ka to izdarīt grūtāk ir tiem, kuru ienākumu līmenis ir zemāks.

To starpā, kas izlēmuši veikt finanšu uzkrājumus, iecienītākais veids ir bezskaidras naudas uzkrāšana bankas kontos, – tā rīkojas 44% aptaujas dalībnieku. Populāri vēl joprojām ir arī skaidras naudas uzkrājumi (vairāk nekā ceturtā daļa respondentu), brīvprātīgās iemaksas pensiju fondā, nekustamais īpašums, dārgmetāli un mākslas priekšmeti.

20% aptaujāto dalībnieku atzina, ka viņiem nav brīvas naudas uzkrājumu veidošanai. Tomēr teju puse aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka viņiem ir viegli pieejami kredīti un tas netraucē veidot uzkrājumus. Būtiskākie iemesli, kas traucē iedzīvotājiem veikt uzkrājumus, ir neskaidrība par nākotni un neuzticēšanās naudas sistēmas stabilitātei.

Kredītu ņemšanas ieradumi un problēmas

63% respondentu pēdējo 3 gadu laikā nav ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, kas gan nenozīmē, ka tie nav ņemti jau agrāk un, iespējams, vēl joprojām tiek atmaksāti. Pēdējos gados kredītlīgumu vienu reizi parakstījuši 15% aptaujāto personu, bet 21% – pat vairākas reizes. Labākā banku vai nebanku kredītdevēja klientūra ir vecuma grupā no 25 līdz 44 gadu vecumam, vismazākā – jaunāki ļaudis, kuriem tam, ticamākais, nav pietiekamu atmaksas garantiju savās vai aizdevēju acīs.

Starp visiem aizņēmumu ņēmējiem vispopulārākā aizņēmumu summa ir 101–500 eiro, – to atzinuši 23% aptaujāto, lielākās summas – virs 10 000 eiro – ņēmuši 15% aizņēmēju, 11% respondentu saņēmuši 5 001–10 000 eiro, tomēr 8% aptaujas dalībnieku bijuši spiesti aizņemties arī summas līdz 100 eiro. Lielākas naudas summas aizņemas galvenokārt 35–54 gadus veci respondenti, tie, kas dzīvo ārpus Rīgas un respondenti ar augstākiem ienākumiem.

Visbiežāk izsniegti aizdevumi ar maksājumu grafiku un atmaksas termiņu līdz pieciem gadiem vai patēriņa kredīti – tos izmantojuši 45% no kopējā aizņēmumu ņēmēju skaita. Vairāk nekā ceturtā daļa aizdoto naudu plānojuši izmantot preces vai pakalpojuma iegādei, īstermiņa kredītam, aizdevumam ar atmaksu vienā maksājumā līdz 30 dienām vai kredītkartei.

Gandrīz puse respondentu, kuri ņēmuši kredītu un kredītlīniju, kā galveno tās izvēles iemeslu norāda iespēju atkārtoti izmantot aizdevuma summu. Būtiska bijusi arī iepriekšējā pozitīvā sadarbības pieredze ar konkrēto kredītdevēju un fakts, ka veicamais minimālais maksājums šķitis mazāks nekā mēneša maksājums aizdevumam ar konkrētu atmaksas grafiku.

Mazliet vairāk par pusi no pēdējo trīs gadu laikā ņēmušo kredītu ņēmējiem to ir noformējuši pie nebanku aizdevēja. Biežāk šo iespēju izmanto cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Būtiskākais iemesls lēmumam par labu nebanku kredītam, nevis bankas pakalpojumiem, ir iespēja ātri un viegli noformēt darījumu, – jebkurā vietā un laikā, tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Vairāk kā ceturtajā daļā gadījumu aizņēmums paredzēts transportlīdzekļa iegādei vai remontam, tomēr biežāk minēto mērķ vidū ir arī eletronikas vai sakaru līdzekļu iegāde, rēķinu nomaksa, mājokļa remonts, pārtikas un sadzīves preču iegāde, parādu atmaksa un ar veselību saistītie izdevumi.

Mazliet vairāk kā ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka pagājušajā gadā saņemt kredītu ir kļuvis vieglāk, tomēr 17% respondentu viedoklis ir pretējs. Tiesa, vairāk nekā pusei aptaujāto nebija viedokļa par šo jautājumu. Ne katru gadu taču tas ir aktuāli! Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu pēdējā gada laikā nemaz nebija mēģinājušas aizņemties naudu.

Aptuveni katrs desmitais no prasītājiem ir saņēmis kredīta atteikumu. Lielākoties tādā gadījumā cilvēki vērsušies pie cita kredītdevēja un saņēmuši kredītu, mazliet mazāk – atteikušies no sākotnējās ieceres realizēšanas.

Kredītu atmaksa un problēmas

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieku apgalvo, ka viņiem nekad nav radušies sarežģījumi un nav bijušas problēmas ar saņemto kredītu atmaksu.

Vairāk nekā pusei no tiem, kam problēmas ar savlaicīgu kredīta atmaksu ir bijušas, tās radušās neplānotu tēriņu dēļ. Bieži vien pie vainas bijusi arī ienākumu samazināšanās (vairāk nekā trešdaļai) un uzkrājumu trūkums vai nespēja atlikt kredīta atmaksai nepieciešamo naudu. Vairāk nekā trešdaļa grūtībās nonākušo kredītņēmēju šādā situācijā cenšas problēmu atrisināt kopā ar kredītdevēju, meklējot labāko izeju no situācijas.

Runājot par regulāro maksājumu veikšanu, grūtības to atmaksā sakarā ar finanšu trūkumu skar nedaudz vairāk nekā ceturto daļu kredītņēmēju. Ar šo problēmu, paradoksāli, retāk saskaras gados jaunākie un vecākie kredītņēmēji. Biežāk problēmas rodas tieši 35–64 vecumā, – galvenokārt tiem, kuru ienākumu līmenis ir zems.

Kredītdevēja izvēles nosacījumi

Mūsdienās kredītņēmēji ir kļuvuši gan piesardzīgi, gan izglītoti, tādēļ 83% no viņiem pirms darījuma noslēgšanas veic izpēti – salīdzina un izvērtē dažādus piedāvājumus. Mūsdienās tam bieži vien tiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas, tai skaitā dažādi e-vidē pieejamie aprēķinu kalkulatori.

Runājot par aizņēmuma ņemšanu no nebanku kredītdevēja, visbiežākais (gandrīz trešdaļā gadījumu) iemesls ir tas, ka klients jau ir šī kredītdevēja pastāvīgais klients. Šis rādītājs pēdējo četru gadu laikā ir procentuāli audzis par aptuveni 60% (tiesa gan, jāņem vērā, ka pirms četriem gadiem atšķīrās pētījuma auditorija un metodes).

Neapšaubāmi, svarīgs ir arī finansiālais aspekts, –konkrētajam nebanku aizdevējam ir bijusi vismazākā kredīta likme. Lēmumu palīdz pieņemt arī potanciālā aizdevēja pretimnākšana un ātra piekrišana izsniegt pieprasīto summu.

Mūsdienu aizņēmējs ir zinošs

Kā jau minējām, potenciālie kredītņēmēji izvērtē savas iespējas un banku un nebankas aizdevēju piedāvājumus. Protams, visbiežāk pirmais un būtiskākais kritērijs ir procentu likme, taču ar to vien nepietiek objektīvam piedāvājuma izvērtējumam.

Vairāk nekā 90% nebanku kredītdevēja klientu pirms kredīta ņemšanas zina tā procentu likmi, tātad pēdējo gadu laikā šajā ziņā ir par 9% vairāk zinošu klientu.

Mūsdienās kredītdevēju piedāvāto produktu klāsts ir plašs un tikai paša klienta rokās ir, kuru produktu izvēlēties. Protams, parasti talkā nāk uzrunātās iestādes speciālisti, kuri palīdz izvērtēt konkrētā kredīta produkta veida piemērotību situācijai. Tomēr šo izvērtējumu (ar vai bez konsultanta palīdzības) joprojām neveic 11% interesentu.

Tomēr vēl viens no būtiskākajiem soļiem ceļā uz apdomātu kredīta saņemšanu ir iepazīšanās ar kredītdevēja līguma noteikumiem. Divas trešdaļas nebanku kredītdevēju klientu pirms līguma parakstīšanas ir uzmanīgi iepazinušies ar tā noteikumiem. Šajā ziņā, diemžēl, nekāds progress pēdējos gados nav novērojams, – tāpat kā pirms četriem gadiem, aptuveni ceturtdaļa kredītņēmēju līgumu rūpīgi neizlasa.

No kļūdām cilvēki pēdējo gadu laikā nemācās attiecībā uz iespējamajām soda sankcijām. 77% kredītņēmēju par tām ir informēti, pārējie par tām nav painteresējušies.